Latvijas sporta vēsturē ierakstīta vēl viena spoža lappuse, un šoreiz galvenais varonis ir šorttrekists Roberts Krūzbergs. Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs ventspilnieks parādīja apbrīnojamu raksturu un izcīnīja bronzas medaļu 1500 metru distancē.
Šis ir patiesi izcils sasniegums, jo tā ir pirmā godalga Latvijas šorttreka vēsturē. Sacensības bija nervus bojājošas, tomēr Krūzbergs spēja saglabāt vēsu prātu pat viskritiskākajos momentos, kad konkurenti rīkojās riskanti un pat piedzīvoja kritienus.
Vēsturisks fināls un cīņa līdz pēdējam centimetram
A fināla brauciens bija piesātināts ar spriedzi jau no pašām pirmajām sekundēm. Distances sākumā sportisti taktizēja, bet izšķirošie notikumi sākās pāris apļus pirms finiša. Divi no Krūzberga konkurentiem nesadalīja trasi un piedzīvoja kritienus, taču latvietis no šīm sadursmēm veiksmīgi izvairījās. Četrus apļus pirms beigām viņš veica lielisku manevru, izvirzoties trešajā pozīcijā.
Finiša taisnē Krūzbergs bija pārsteidzoši tuvu pat sudraba medaļai. Viņš ventspilnieka cienīgā neatlaidībā dzina rokā korejieti Dēhonu Hvanu, un finišā abus šķīra vien nieka septiņas sekundes tūkstošdaļas. Tas ir neticami mazs laika sprīdis, ko dzīvē pat grūti pamanīt. Lai gan sudrabs bija rokas stiepiena attālumā, bronzas medaļa ar rezultātu divas minūtes un 12,39 sekundes ir milzīgs panākums gan pašam sportistam, gan visai Latvijas komandai. Par olimpisko čempionu šajā distancē kļuva Nīderlandes pārstāvis Jenss van’t Vouts.
Krūzberga ceļš uz virsotni bija mērķtiecīgs
Šī medaļa nav nejaušība, bet gan loģisks rezultāts Roberta izaugsmei pēdējo gadu laikā. Jau šajās olimpiskajās spēlēs viņš latiņu cēla arvien augstāk ar katru startu. Pirms 1500 metru distances viņš paspēja pārsteigt 1000 metru sacensībās, kur arī iekļuva spēcīgākajā finālā un izcīnīja augsto 5. vietu. Tajā brīdī tas tika uzskatīts par labāko sasniegumu Latvijas šorttreka vēsturē, bet tagad šis rekords ir labots ar olimpisko bronzu.
Pēc svinīgās apbalvošanas ceremonijas, saņemot kāroto medaļu, Krūzbergs neslēpa gandarījumu par paveikto. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš pastāstīja, ka šis bija viņa pēdējais starts šajās spēlēs. Viņš ir nolēmis nepiedalīties 500 metru distancē, jo šis olimpiskais cikls ir prasījis daudz spēku un 1500 metru distance bija viņa galvenais fokuss. Paveiktais darbs ir bijis vairāk nekā veiksmīgs, un sportists mājās var doties ar paceltu galvu.
Drāma atlases braucienos un tiesnešu lēmums
Ceļš līdz finālam Robertam nebija rožu dārzs. Ceturtdaļfinālā viņš nodemonstrēja ļoti gudru slidojumu. Sākumā viņš turējās grupas vidū, taupot spēkus, bet pēdējos apļos pamatīgi kāpināja tempu. Viņš ne tikai uzlaboja savu pozīciju, bet pat pamanījās uzvarēt savā kvalifikācijas grupā, finišējot pirmajā vietā. Tas devis papildu pārliecību pirms izšķirošajiem startiem.
Pusfināls savukārt izvērtās par īstu drāmu. Krūzbergs slidoja trešajā pusfinālā, kur konkurence bija milzīga. Četrus apļus pirms finiša viņš jau bija izkarojis otro pozīciju, kas garantētu vietu finālā, taču tad notika negaidītais. Kanādiešu sportists Fēlikss Rusels mēģināja veikt agresīvu apdzīšanas manevru un ietriecās latvietī. Abi sportisti lielā ātrumā ielidoja aizsargapmalēs, un šķita, ka cerības uz medaļu ir izgaisušas. Tomēr tiesneši pēc ilgstošas video skatīšanās pieņēma taisnīgu lēmumu – kanādieti sodīja, bet Krūzbergu, kā cietušo pusi, iecēla A finālā. Šī iespēja tika izmantota simtprocentīgi.
Latviešu cerības 500 metru distancē
Lai gan Roberts Krūzbergs savas gaitas šajās olimpiskajās spēlēs ir noslēdzis, Latvijas šorttreka stāsts vēl nav galā. Individuālajās sacensībās vīriešiem ir palicis vairs tikai viens medaļu komplekts īsākajā un ātrākajā distancē – 500 metros. Tajā Latviju pārstāvēs otrs mūsu šorttreka talants Reinis Bērziņš.
Reinis jau iepriekš ir pierādījis, ka spēj cīnīties ar pasaules ātrākajiem slidotājiem. Starts 500 metru distancē paredzēts jau svētdienas pusdienlaikā, un visa Latvija turēs īkšķus, lai arī viņam izdotos parādīt savu labāko sniegumu. Krūzberga izcīnītā bronza noteikti ir devusi pozitīvu lādiņu visai komandai, pierādot, ka nekas nav neiespējams.
Krūzberga izcīnītā medaļa ir otrā godalga Latvijas delegācijai šajās ziemas olimpiskajās spēlēs. Tas ir milzīgs grūdiens šorttreka attīstībai mūsu valstī. Sporta veids, kas daudziem līdz šim šķita eksotisks vai mazpazīstams, tagad ir kļuvis par vienu no mūsu lepnumiem. Roberta neatlaidība, ventspilnieka krampis un spēja piecelties pēc neveiksmēm ir lielisks piemērs ikvienam jaunajam sportistam.
Šorttreks ir neprognozējams un bīstams sporta veids, kurā viena kļūda var sabojāt gadiem ilgu darbu. Krūzbergs pierādīja, ka ar meistarību un aukstasinību var tikt galā pat ar vislielāko spiedienu. Šī bronzas medaļa mirdz tikpat spoži kā zelts, jo tā ir pirmā, un pirmie panākumi vienmēr paliek atmiņā visilgāk. Tagad atliek vien cerēt, ka šie panākumi turpināsies un Latvijas himna šorttreka sacensībās skanēs vēl ne reizi vien.
